Dtect 150 SV Professional - Detektors BOSCH - Bezmaksas lietošanas instrukcija

Bieži uzdotie jautājumi - Dtect 150 SV Professional BOSCH

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA Dtect 150 SV Professional BOSCH

Latviešu Lappuse 218

Lietuviuk. .Puslapis 226

234

J 243

C

(6)

D-rect 150 SV

4

A

B

C

5

D

E

F

6

G

H
1

Deutsch

Izstrādājuma un tā funkcjju apraksts

Nemiet vērā attelus lietošanas pamacibas sakuma dāla.

Paredzêais pielietojums

Merinstruments ir paredzets objektu uzmelesanai sienas, griestos un gridas. Tas lauj uzmelet un identificet metala objektus, koka sijas, plastmasas caurules, vadus un elektriskos kabelus, atkaribna no seguma materiala un ta ipasibam. Bez tam tiek noteikts uzmeleto objektu atranas dzilums lidz to augsejai malai.

Mérinstruments atbilst parametru robezvertibam, ko nosaka standarts EN 302435. Pamatojoties uz to, merinstrumentu drikst darbinat, piemeram, slimnicas un kodolspekstacijas, ka ari lidosto un mobilo sakaru bazes staciju tuvuma.

Merinstruments ir piemeroits lietosanai gan telpas, gan ari arpus tam.

Attelotas sastavdalas

Atteloto sastavdalu numeracija sakrit ar numuriem merinstrumenta attela, kas sniegts grafiskaja lappuse.

(1) Markesanas augseja atzime
(2) Ritenitis
(3) Markesanas sanu atzimes merinstrumenta kreisajun labaja puse
(4) Bateriju nodalijuma vacins
(5) Bateriju nodalijuma vacina fiksators
(6) Rokturis
(7) Apkalposanas zonas vacinns
(8) Serejas numurs
(9) Sensora lauks

(10) Labejs izveles taustins
(11) Starta taustin's
(12) Kreisais izveles taustin's
(13) Taustin's tonal signala regulesanai
(14) lestatijum taustins
(15) lesledzêja taustins
(16) Displejs
(17) LED diodes
(18) Aizsargsoma

Indikacijas elementi

(a) Tonala signala indicators
(b) Bateriju indicators
(c) Sensora lauka indikators
(d) Jau parmeklêtais apgabals
(e) Objekta atrasanas dziluma skala
(f) Vēl neparmekletāis apgabals
(g) Årejas malas, kas atbilst markesanas sanu atzimem (3) merinstrumenta kreisaj un labaja pusé
(h) Darba rezima indikatori

(i) Melns: uzmeklëtais objekts atrodas zem sensora lauka
(j) Peleks: uzmekletais objektst atrodas arpus sensoralauka
(k) Vidus linja, kas atbilst augsejai markesanas atzimei (1)
(I) Objekt atraşanás dziluma indikators
(m) Objekta materiāla ipasibu indikators
(n) Spriegumnesošu vadu indikators

Tehniskie parametri

Universälä meklesanas ierice D-tect 150 SV
Izsträdajuma numurs	3601 K10 008
Mérišanas precizitate objekta vidū a)	±5 mmB)
Objekta atrašanās dziluma indikacijas precizitate bA)
- sausā betonā ±5 mm	B)
- mitrā betonā ±10 mm	B)
Minimālais attālums starp diviem blakus esošem objektiem cA)	40 mmB)
Darba temperatūrā -10°C...+50°C
Uzglabāšanas temperatūrā -20°C...+70°C
Radara sensors
-Darba frekvenču diapazons 2200-5500 MHz
-Maks. raiditāja jauda 0,01 mW
Induktivais sensors
-Darba frekvenču diapazons 5,9-6,1 kHz
-Maks. magnétiskā lauka stiprums (10 m attālumā)	72 dBμA/m
Maks. darba augstums virstikaites limena	2000 m
Maks. relativais gaisa mitrums 90%
Piesārnojuma pakāpe atbilstoši standartam IEC 61010-1	2C)
Baterijas 4 × 1,5 V LR6 (AA)
Akumulatori 4 × 1,2 V HR6 (AA)
Daribbas laiks, apt.
-baterljām (särma-mangāna) 5 st.
- akumulatorium (2500 mAh) 7 st.
Svars atbilstoši EPTA-Procedure 01:2014	0,65 kg
Izmēri (garums × platums × augstums)	220 × 97 × 120 mm

UniversāmēklesanasiericeD-tect150 SV

Aizsardzibas tips IP 54 (aizsargats pret

putkliem un udens slakatam)

A) skatit attelu

B) atkariba no objekta izmeriem un formas, ka ari no seguma materiala un ta ipasibam
C) Piezime: parasti ir verojams tiktai elektronenevadošs piesarnojums, taču džarki隣 sugaidama kondensacijas izrasitas pagaidu elektrovadamibas paradišanša.

Mérinstrumenta vienozimigai identifikacijai kalpo serijas numurs (8), kas atrodams uz ta markejuma plaksnites.

Pie nelabveligam seguma materiia ipasibam merijumu reztati to precizitates un objektu uzmeklanesan dziluma zina var but manami sliktaki.

Uztvejepa barbaudei, kuras laikakiek parbaudita traucejum signalaietekmeuz merinstrumentu,tieklietoti kriteri un veiktspejas limenis, kasir definetsstandarta

ETSI TS 103 361 (V1.1.1) sada/ä 9.4.1 objekta dzilumam d=60 mm.

Veicot traucejumu noturibas pbaraudi, veiktspejai tiek lietoti sadi kriti.
Noteiktos apstaklos (piemeram, elektrostatiskas izlades vai elektromagnetisko lauku iedaribbas del) var tikt ietekmeti merijumu rezultati, esosie merijumu rezultati var tikt pazaudeti, ka ar var but nepieciesams atiestatit merinstrumentu, no ta iznemot un no jauna ievietojot taja baterijas.

Montaža

Bateriju ivietošana/nomaina

Merinstrumenta darbinasanai ieteicams izmantot sarmamangana baterjas vai akumulatorus.

Lai atvrtu bateriju nodalijuma vacinu (4), parvietojet fiksatoru (5) bultas virziena un nonemiet vacinu. levietojet nodalijumbaaterijas vai akumulatorus. leverojiet pareizu pievienosanas polaritatei, kas attelota bateriju nodalijuma iekspuse.

Bateriju indikators (b) displeja (16) augsej statusa rinda parada bateriju nolietosanas pakapi vai akumulatoru uzades pakapi.

Norade: Sekojiet baterijas symbola izmainam, lain savlaicigi nomainitu baterijas vai akumulatorus.

220 | Latviešu

Ja uz displeja (16) paradás
bridinajums (Nomainiet baterijas), esosie iestatijumi tiek saglabati
mérinstrumenta atmina un
tas automatiski izsledzas.

Lidz ar to merisana vairs nav iespejama. Sada gadijum nomainiet baterijas vai akumulatorus.

Lai iznemtu baterijas vai akumulatorus, piespieddiet aizmugures galu vienai no baterijam, ka paradits attela uz bateriju nodalijuma vacina (1.). Lidz ar to atrbrivojas baterijas vai akumulatora prieksejs gals (2.), un bateriju vai akumulatoru klust iespajams viegli iznemt no bateriju nodalijuma.

Vienmér vienlaicigi nomainiet visas baterijas vai akumulatorus. Izmantojiet tikai vienadas ietilpibas baterijas vai akumulatorus, kas pagatavoti viena raztajfirma.

Ja merinstruments ilgaku laiku netiek lietots, iznemiet no ta baterijas vai akumulatorus. lgsto iuzglabajot merinstrumentu, taja ieviotatas baterijas vai akumulatori var korodet un izladeties.

Lietosana

Sargajet merinstrumentu no mitruma un saules staru tiesas iedaribas.
Nepaklaujiet instrumentu loti augstas vai loti zemas temperaturas iedarbibai un straujam temperaturas izmainam. Lielu temperaturas svarstibu gadijumapirms merinstrumenta lietoanas nogaidiet, lidz ta temperatura izlidzinas ar apkartejas vides temperaturu. Ekstromalu temperaturas vertibu vai stipru temperaturas izmainu iedarbiba uz merinstrumentu var nelabveligi ietekmet t precizitatun displeja radijumus.
Nenosedziet zem merinstrumenta izvietoto sensora lauku (9), tam parlimejot uzlines vai etiketes. Merijumu rezultatus ipasinelabveligi ietekme metala etiketes.
Mérinstrumenta lietosana radioraidoso iekártu, pieméram, bezvadu datortiklu, UMTS, aviácijas radaru, raiditaju tornu vai mikrovilnu iekártu tuvumā var nelabveligi ietekmét tā Funktionesanu.
Mérinstrumenta daribas princips nosaka to, ka mérijumu rezultatus var ietekmēr ari noteikti apkārtjās vides apstakli. Pie sadiem apstakliem pieder, piēmeram, tādu iekartu tuvums, kas rada stiprus elektriskos, magnétiskos vai elektromagnetiskos laukus, mitrums, metalu saturosi būvmateriali, piētumsojoi alumineti materiali, kā ari elektrovadosas tapetes vai fizes. Tâpec pirms urbsanas, zagésanas vai frezešanas sienas, griestos vai grida izmantojiet ari citrus informácjas avotus (piēmeram, būvplanus).

Funkcionesana (attels B)

Ar merinstrumenta palidzibu
tiek pārbaudits seguma
materialis zem tā sensora
lauka (9) mīrisanas
virziña A dzilūma, kas tiek
paradits uz mīrinstrumenta
displeja. Mīrsana ir
iespējama vienigi tad, ja
mīrinstruments tiek
parvietots virziena B un tā
parvietrojums ir vismaz
10 cm. Vienmér pārvietojiet
mīrinstrumentu pa sienu
taïnsā virziena, ieturot
nelielu spiedienu un

sekojot, lai merinstrumenta ritenisi saglabatu drosu kontaktu ar virsmu. Merinstruments spej uzmeklet objektus, kuru ipasibas atskiras no seguma materiila ipasibam. Uz displeja tick paradits objekta atrasanas dzilums un, ja iespejams, ari ta materiila ipasibas.

Optimali rezultati ir sasniedzami tad, ja merinstrumentes tiek leni parvietots vismaz 40 cm garuma pari visai parmeklejamajai vietai. Merinstrumenta daribas principals lauj ar augstu ticamibu uzmeklet objektus, kas izvirtoti skersam atticibä pret a parvietosanas virzienu.

Tapec vienmer parvietojiet merinstrumentu pari parmeklejamajai vietai krustveida.

Ja sleptie objekti siena ir izvietoti viens virs otra, merinstruments parada uz displeja objektu, kas atrodas vistuvak sienas virsmai.

Uzmeklto objektu attelojums uz merinstrumenta displeja (16) var atskirties no to patiesajam ipasibam. Tas ipasi attecas uz loti planiem objektiem, jo tie uz displeja ticat teloti biezaki, neka ir patiesibla. Lielaki, cilindriski objekti (piemeram, plastmasas prieksmeti vaidens caurules) uz displeja var izskatities sauraki, neka ir patiesibla.

Uzmeklëjamie objekti

• Plastmasas caurules (pieméram, plastmasas udens caurules, gridas un sienu apsildes u.c. caurules, kuru diamets ir vismaz 10 mm, ka ari tuksa sae caurules, kuru diamets ir vismaz 20 mm)
  -Elektriskie vadi (spriegumnesoši vai bez spriguguma)
  -Trisfazu elektroparvades linijas (piemeram, elektroplits darbinasanai)
  -Zema sprieguma elektroparvades linijas (piemeram, zvana vai talruna vadi)
• Jebkura veida metala caurules, steni un turetaji (pieméram, no terauda, vara vai aluminija)
  Dzelzs stiegrojuma elementi
  -Koka sijas
  Tuksi leslagumi

Zemak aplukotie faktori var nelabveligi ietekmet
merinstrumenta daribu, kā rezultātā var tikt iegūti nepareizi
mērijumu rezultātā:

Daudzslanu sienu strukturas
Tuksas plastmasas caurules un koka objekti, kas izvietoti senu tuksumos vai sienas no vieglajiem buvmateriali
- Objekti, kas sienä izvietoti slipi
- Sienu materiãs ar paaugstinatu mitrumu
- Metala virmas
-Tuksumi sienas var tikt paraditi ka slepti objekti
- Tadu iekartu tuvums, kas rada stipru magnetisku vai elektromagnetisku lauku; sadas iekartas ir, piemeram, mobilo sakaru bazes stacijas vai generatori

Uzsaikot lietoansu

leslgsana un izslegsana

Pirms merinstrumenta ieslegsanas parliecinieties, ka ta sensora lauks (9) nav mitrs. Ja izradas, ka ta ir, apslaukiet merinstrumentu ar auduma gabalinu, lidz tas klust sauss.
Ja merinstruments ir ticis paklauts stipram temperaturas izmainam, pirms ieslegsanas nogaidiet, lidz temperatura izlidzinas.

leslegsana

-Lai ieslegtu merinstrumentu, nospiediet ta iesledzega tautinu (15) vai starta taustinu (11).
- LED indicators (17) iedegas zala krasa, un uz displeja (16) uz 4 sekundem atveras sakuma ekranlogs.
Ja ar merinstrumentu netiek veikti merijumi un netiek nospiests neviens no ta tautiniem, merinstruments pec 5 minutem automatiski izsledzas. Izvelné, "lestatijumi" so iestatijumu (Izslegsanas laiks) var izmainit (skatit, (Izslegsanas laiks), Lappuse 224).

Izslegsana

-Lai izslegtu merinstrumentu, nospiediet ta iesledzega tautinu (15).
- Pec merinstrumenta izslegsanas taja saglabajas visi izvelnes veiktie iestatijumi.

Tonālā signāla ieslēgsana un izslegsana

Ar tonalā signala taustinu (13) tonalo signalu var ieslegt un izsigt. Izvelnes, "lestatijumi" apaksizvelné (Tonalais signals) var izveleties tonalā signala veidu (skatit (Tonalais signals), Lappuse 224).

Merišana

lesledziet merinstrumentu. Uz displeja (16) atveras standarta indikacijas ekranlogs.

Novietojet merinstrumentu uz sienas un parrietojet izveletaja virziena (skatit, Funkcioneşana (attels B), Lappuse 220) pa sienu. Pec merinstrumenta parrietosanas vismaz 10 cm garuma uz displeja (16) tiek paradits merijuma rezultats. Lai nodrosinatu merijumu pareizibu, leni un pilna garuma parrietojet merinstrumentu pari vietai siena, kur varetu atrasties sleptais objekt.

Ja mērišanas laikā mērinstruments tiek pacelts no sienas vai ar to ilgak, neka 2 minutes netiek veiktas nekādas daribas (parvieta, taustiŋnospiesana), uz displeja saglabajas pèdejais mērijuma rezultats. Uz sensora lauka indicatora (c) paradas zinojums (Noturešana) (Noturešana). Ja mērinstruments atkal tiek novietots uz sienas un parvietots tālak pa to vai ari tiek nospiests starta taustins (11), mērijums atsakas no jauna.

Ja LED indicators (17) iedegas sarkana krasa, zem sensora lauka atrodas vismaz viens objekta. Ja LED indicators (17) iedegas zaara, zem sensora lauka neatrodas neviens objekta. Ja LED indicators (17) mirgo sarkana krasa, zem sensora lauka atrodas spriegumnesoss objekta.

Lai nodrosinatos pret bistamam situacijam, pirms urbanas, zagesanas vai frezesan sienas apstrades vietas izveles pareiziba japarbauda ari pecitiem informacijas avotiem. Ta kā merijumu rezultatus var ietekmet akparteja vide un sienas ipasibas, bistamas situacijas var rasties ari tad, ja sensora lauka robezas netiek paradits neviens objekt (LED indicators (17) deg zala krasa).

Indikacijas elementi (attels A)

Ja zem sensora lauka atrodas kads objekta, zem sensora lauka indicatorata (c) paradas ta attelojums. Merinstruments spej noteikt ari objekta materiali ipasibas, ja to atlauj objekta izmeri un atranas dzilums. Uzmekleta objekta atranas dzilums (I) (attalums lidz ta virspusei) tiek paradits uz displepej statusa rinda.

Norade: Objekta atrasanas dziluma indicatora (l) un materiila ipasibu indicatora (m) radijumi attecas uz melna krasa iezimeto objektu, kas atrodas zem sensora lauka.

Uz objekta materiāla indicatora (m) var tikt paraditi sadi materiali un to ipasibas:

• magnetiskimetala objekti,piemeram,dzelz stiegrojuma elementi

222 | Latviesu

• nemagnetiski metala objekti, pieméram, vara caurules
• nemetali, piemeram, koks vai plastmasa
• materiala ipasibas nav zinamas

Uz spiregumneso su vadu indikatora (n) var tikt paraditas sadas objektipasibas:

-sphegumnesoSS objektsv
Norade: spiregumnesoism objektiem netiek\ paraditas nekadas CITs ipasibas.
- nav viennozimigi nosakams, vai objekti ir vai nav spriegumnesoss

Norade: trisfazu elektropärvades linjas var tikt paraditas ari ka objekti bez spireguma.

Pie augsta relativa gaisa mitruma (>50%) ipasibas „spriegumnesos" noteiksanas iespejas var but stipri erobezotas.

Objektu lokalizësana

Lai uzmekletu sleptos objektus, pietiek vienu reizi parvietot merinstrumentu pari parbaudamajai virsmai.

Ja sleptie objekti netiek atrasti, atkartojet merijumu, parvietojot merinstrumentu virziena, kas ir perpendiculars sakotnejam parviotoanas virzienam (skatit ,Funkcionesana (attels B), Lappuse 220).

Ja vêlaties precizēt sleptā objekta atrasanas vietu un to atzimét, párvietojiet merinstrumentu pāri objektam pretëj virziena.

Piemeram, ja kada uzmekleta objekta vidus sakrit ar vidusliniju (k) uz displeja (16), objekta aptuveno atrasanas vietu var iezimet pret merinstrumenta augsejo markejuma atzimi (1). Tomer so atzimi var uzskatit par precizu tikai tad, ja uzmekletais objekta atrodas pilnigi vertikala stavokli, jo sensora laufs atrodas nedaudz zem augsejas markejuma atzimes.

Lai precizi iezimetu objekta atrasanas vietu siena, parviietojiet merinstrumentu pa kreisi vai pa labi, lidz uzmekletais objekts nonak zem vienas no merinstrumenta

arējām malām. Piēmeram, ja uzmekletā objekta vidus uz displeja (16) sakrit ar labejo svītliniju (g), objekta atrāsanas vietu var precizi izimēt pret labejo markëjuma sānu atzimi (3).

Slepta objekta novietojumu siena var precizi noskaidrot, vairakkart parvietojot merinstrumentu par parmeklajamo virsmu un katra merijuma laika nedaudz nobidot ta parvietoanas trajektoriju (attels) (skatit Merijumpiemeri", Lappuse 224). Merisanas gaita atzimejet attiecigos merijumu punktus un pec tam savienojiet blakusesosos punktus.

Nospieszot starta taustiun (11), var jebkura bridd zest uz displeja redzamos attelus, kas atbilst jau uzmekletajem objektiem, un sakt jaunu merijumu.

Darba rezima izvele

Mérinstrumenta darba rezimu var izveleties, lietojot izveles taustinus (10) un (12).

-Lai parietu uz nako so darba rezimu, islaicigi nospiediet labejo izveles taustinu (10).
-Lai atgrieztos iepiereksejara draba rezima, islaicigi nospiediet kreiso izveles taustu (12).

Izveloties darba rezimu, merinstrumentu var pielagot darbam ar dazadiem sienas materialiem. Izveletais merinstrumenta darba rezims tiek pastavigi paradits uz displeja indicatora (h).

(Universals betonam) (péc noklusejuma)

Darba rezims (Universals betonam) ir paredzets parastajiem lietoisanas veidiam, uzmelekjet sleptus objektus muri un betona. Saja rezima tiek atklati un paraditi plastmasas un metaleta objekti, ka ari elektriskie vadi. Var netikt atklati un paraditi tuksumi mura sienas, ka ari tuksas plastmasas caurules, kuru diametrs ir mazaks par 2 cm. Saja rezima maksimalais uzmeleesanas dzilums ir 8 cm.

(Mitrs betons)

Darba rezims (Mitrs betons) ir ipasiparedzets sleptu objektu uzmelestanai mitra betona. Sajarezima tek atklati un paraditi dzelzs stiegrojuma elementi,plastmasas un metala caurules, ka ari elektriskie vadi. Netiekparadita atskiriba starp spriegumnesosiem vadiem unvadiem bez sprieguma. Sajarezima maksimalaisuzmelesanas dzilums ir 6 cm.

Janem vera, ka betona pilinigai izuzsanai var but nepiecesami vairaki menei.

(Specials betonam)

Darba rezims (Specials betonam) ir ipasi paredzets dziji izvietotu objektu uzmekleşanai dzelzsbetona. Saja rezima tiek atklati un paraditi dzelzs stiegrojuma elementi, plastmasas un metala caurules, ka ari elektriskie vadi. Saja rezima maksimalais uzmekleşanas dzilums ir 15 cm.

Ja uz displeja klust redzami parak vairaki objekti, tas var nozimet, ka merinstruments tiek parvietots tieş gar kadu no dzelzs stiegrojuma stieniem. Sada gadijumā parvietojiet

mérinstrumentu par daziem centimetriem skersu virziena un meginiet veikt merisanu velreiz.

(Panelu apsildisana)

Mérinstrumenta darba rezims (Panelu apsildisana) ir ipaşi paredzets sleptu metala caurulu, metala kompozimaterialiu caurulu, ar udeni piepilditu plastmasas caurulu, ka ari elektrisko vadu uzmeleşanai. Saja rezima netiek atklatas un paraditas tuktas plastmasas caurules. Maksimalais uzmeleşanas dizlums saja rezima ir 8 cm.

(Sausbüve)

Darba rezims (Sausbue) ir paredzets sleptu koka siju, metala balstu un elektrisko vadu uzmeklesanai sausbues (koka, sausa apmetuma u.c.) sienas. Saja rezima tiek vienadi paraditas ar edeni piepilditas plastmasas caurules un koka sijas. Netiek atklatas un paraditas sukfas plastmasas caurules. Saja rezima maksimalais uzmeklesanas dzilums ir 8 cm.

(Metals)

Darba rezims (Metals) ir paredzets sleptu metala objektu un spiregumnesosu vadu uzmelešanai gadijumos, kad parmeklejot dazada veida seguma materialus citos darba rezimos, neizdadas gut apmierinosus rezultatus. Sados gadijumos sis darba rezims nodrosina labaku uzmelešanas speju, tacu uzmelešana notiek ar mazaku precizitati. Pie liela relativā gaisa mitruma (>50%) merinstrumenta uzmelešanas speja ir stipri samazinata.

(Signāla atainojums)

Darba rezims (Signala atainojums) ir izmantojams visiem uzmeklejamajemi materialiem. Sajā gadijumā tiek paradits signala stiprums attiecigajā mérinstrumenta stavokli. Sajā rezima ir iespejams precizi noteikt atrašanās vietu vairakiem tuvu izvietotiem objektiem, kas veido sarežgitas struktūras seguma materialos, balstoties uz to atstaroto signalu stipruma sadalijuma izvertejumu.

Signala stipruma rakssturlknes virsofteik attelota virds darba rezima indikatora (h) U forma un mazaka meroga. Sajara rezima tiek paradits objekta atrasanas dzilums un iespeju robezas ari informacija par ta materiala ipasibam. Sajara rezima maksimalais uzmelestanas dzilums ir 15 cm.

Vadoties no signala stipruma, nav iespejams spriest par objekta atrasnas dzilumu.

Indikacijas veida izvele

Norade: indikacijas veidu ir iespejams nomainit visos merinstrumenta darba rezimos.

Lai no standarta indikacijas ekranloga parietu uz merliniju tipa indikacijas ekranlogu, ilgstoi nospiediet izveles taustinu (10) vai (12).

Mérliniju tipa indikacijas ekranloga tiek attelota ta pati situacija, kas paradita attela D: tie ir tris dzelzs steni, kas atrodas vienada attaluma. Mérliniju tipa indikacijas ekranlogs lauj noteikt ari skaitliskas vertibas attalumam starp uzmekleto objektu viduspunktiam.

Zem objekta atrasanas dziluma indicatora (I) I tick paradits attalums no merinstrumenta parviietojuma sakuma punkta; saja piemera tas ir 20,1 cm.

Virs darba rezima indicatora (h) mazaka meroga tumsu taisnsturu veida tiek atteloti visi tris uzmekletie objekti.

Norade: objekta atrasanas dziluma indicatora (l) un ari materialia ipasibu indicatora (m) radijumi attiecas uz melna KRASI izimeto objektu, kas atrodas zem sensora lauka. Lai parietu atpakal uz standarta indikacijas ekranlogu, islaicigi nospiediet izveles taustinu (10) vai (12).

Norade: sajagadijumiazmainas tikaimerinstrumenta indikacijases, betne darbarezims!

Izmantojot izveliñi (Izslēgşanās laiks), var iestatit noteiktu laika interväu, kuram paejot, merinstruments automatiski izslezdjas, ja ar to netiek veiktī mérijumi un netiek nospiests neviens no tā taustiern. Pec noklusejuma sis iestatijums ir < 5min> (5 min.).

(Izgaismosanas laiks)

Izmantojot izvělni (Izgaismosanas laiks) var iestatit displeja (16) izgaismosanas laiku. Pec noklusejuma sis iestatijumsir < 30 sec (30s)

(Spožums)

Izmantojot izvelni (Spozums), var iestitat displeja izgaismojuma spozumu. Pec noklusejuma sis iestatijums ir Max (Maks.).

(Tonalais signals)

Izmantojot izveliñ (Tonalais signals), var izveleties, kad mérinstrumentam ir jazstrada tonalais signals. Sis iestatijums ir spekä pie nosacijuma, ka tonalais signals nav ticis izslegts ar taustina (13) palidzibu.

• Pec noklusejuma sis iestatijums ir (Slepti objekti): tonalais signals noskan ik reizi, kad tiek nospiests kads no merinstrumenta taustiniem, ka ari vienmer, kad sensora lauka noklust siena slepts objekts. Bez tam, merinstrumentam atklajot spriegumnesosu vadu, skan bridinajuma signals isu tonalo signalu secibas veidä.
  -Izveloties iestatijumu(Spriegumnesosvads), tonalais signals noskan ik reizi, kad tiek nospiestskads no merinstrumenta taustiniem; bez tam, merinstrumentam atklajot spriegumnesosu vadu, skan bridinajuma signals (isu tonalo signalu seciba).
  -Izveloties iestatijumu (Taustini), tonalais signals noskan tikai tad, ja tick nospiests kads no merinstrumenta taustiniem.

(Noklusejuma rezims)

Izmantojot izveli(Noklusejuma rezims) var izveleties merinstrumenta darba rezimu, kurā tas pariet tulīt pec ieslagsanas. Pec noklusejuma tas ir darba rezims (Universals betonam).

Izvelne „Paplašinatie iestatijumi"

Lai atvertu paplasinato iestatijumu izvelni, vienlaicigi nospiediet iestadijumu taustinu (14) un iesledzeja taustinu (15) laika, kad merinstrumentes ir izslegt. Lai aizvertu paplasinato iestatijumu izvelni, nospiediet starta taustinu (11). Uz merinstrumenta displeja atveras standarta indikacijas ekranlogs, un stajas spekaviektie iestatijumi.

sajas vietas ir atrodas tuksumi, bet uz vienas linijas izvirtotas atzimes liecina par sleptu objektu.

Klumes - celoni un noversana

Kjūme Cālonis Kjūmju novērsana
Mērinstrumentu nevar ieslēgt. Ir nolietojusās baterijas Nomainiet baterijas
	Bateriju polaritate ir nepareiza levietojiet baterijas pareizi
Mērinstruments ir ieslēgts, taču nereagë.		Iznemiet un no jauna ievietojiet baterijas
	Mērinstrumenta temperatūrār ārak augsta vai ārak zema	Nogaidiet, lidz mērinstrumenta temperatūrātgriežas piēlaujamo vērtibu diapazona robežās
Uz displeja ir redzams zinojums <Slipping Wheel> (Pacelti riteniši)	Riteniši nesaskaras ar sienu.	Nospiediet starta taustiŋu (11) un mērinstrumenta pārvietošanas laikā sekojiet, látā apaksejie riteniši saglabātu saskari ar sienu; ja sienas virma ir nelidzena, pārklajiet toar plānu kartonu
Uz displeja ir redzams zinojums <Speeding> (Pārak liels ätrums)	Mērinstruments tiek pārvietots ar Ārak lielu àtrumu	Nospiediet starta taustiŋu (11) un pārvietojiet mērinstrumentu pa sienu ar mazäku átrumu
<Temperature over range> (Temperatūrāpar		(Temperatūrāpar augstu). Nogaidiet, lidz mērinstrumenta temperatūrātgriežas piēlaujamo vērtibu diapazona robežās
<Temperature under range> (Temperatūrāpar		(Temperatūrāpar zemu). Nogaidiet, lidz mērinstrumenta temperatūrātgriežas piēlaujamo vērtibu diapazona robežās
<Strong radio signal detected> (Stipri radiotraucējuni)		(Stipri radiotraucējuni). Mērinstruments automatiski izslédzas. Ja iespējams, novēsiet elektromagnétiskos traucējumus, ko rada, piēmēram, bezvadu datortikli, UMTS, aviácijas radari, radioraiditāji vai mikrovilŋu iekártas, un péc tam no jauna ieslēdziert mērinstrumentu.

Apkalpošana un apkope

Apkalposana un tirisana

• Ik reizi pirms lietošanas paßbaudiert mérinstrumentu.

Ja merinstrumentam ir areji redzami bojajumi vai tiaiekspuseir nenostiprinatas dalas, vairs netiek garanteta merinstrumenta drosa un preciza funcionesana.

Lai merinstruments drosi un nevainojami darbotos, uzturiet to sausu un tiru.

Neiegremdejiet merinstrumentu udeni vai citos skidrumos.

Apslaukiet netirumus ar sausu, mikstu auduma gabalu. Nelietojiet merinstrumenta apkopei tirisanas lidzeklus vai skidinatajus.

Sekojiet, lai apkalposanas zonas vacins (7) vienmer butu ciesi noslegts. Apkalposanas zonas vacinu drikst atvert tikai Bosch pilnvarota elektrinoinstrumentu remonta darbnica.

Uzglabāsanas un transportešanas laikā ivietojiet merinstrumentu kopā ar to piegādātajā aizarsgomā.

Nosutot merinstrumentu remontam, ievietojiet to aizsargsomā.

Klientu apkalpošanas dienests un konsultacijas par lietošanu

Klientu apkalposanas dienests atbildes uz Jusu jautajumiem par izstradajumu remontu un apkalposanu, ka ari par to rezerves dalam. Kopsalikuma attelus un informaciju par rezerves dalam Jusu varat atrast interneta vietne:

www.bosch-pt.com

Bosch konsultantu grupa palidzes Jums vislabakaja veida rast atbildes uz jautajumiem par musu izstradajumiem un to pigeonumiem.

Pieprasot konsultacijas un pasutot rezerves dalas, noteikti pazinojiet 10 zimju izstradajuma numuru, kas noradits uz izstradajuma markejuma plaksnites.

Latvijas Republka

226 | Lietuvij k.

Robert Bosch SIA

Bosch elektrinodeumentu servisacentrs

Mukusalas iela 97

LV-1004 Riga

Tār.: 67146262

Telefakss:67146263

E-pasts: [e-mail]

Atbrivoanas no nolietotajiem izstradajumiem

Nolietotais merinstruments, ta akumulators vai baterijas, piederumi un iesainojuma materiali japaklauj otrreizejai sparstradei apkarteyi videi nekaitiga veida.

Neizmetiet merinstrumentu un ta akumulatorus vai baterijas sadzives atkritumu tvertne!

Tikai EK valstim.

Atbilstosi Eiropas Savienibas direktivai 2012/19/ES, lietosanai nederigie merinstrumenti, ka ari, atbilstosi Eiropas Savienibas direktivai 2006/66/EK, bojatie vai nolietotie akumulatori un baterijas jasavac atseviski un japaklauj otrreizejai sparstradei apkartejai videi nekaitiga veida.

Lietuvičk.

Saugos nuorodos

Prieziura ir valymas